Šis man jāuzraksta, citādi diennakts pa tukšo. Toreiz šo grupu dievināju. Ar visu sirdi, puņķiem un asarām. Informācija nāca skopa, caur cenzūru atfiltrēta. Es pat neatceros, kā mēs uzzinājām par jaunām dziesmām, par koncertturnejām vai elku dzīvi. Un tagad kaut kur attāli, no apziņas dzīlēm iesmeldz pāris notis, frāze, un viss, pārņem trauksme par kaut ko bezgala skaistu un zaudētu.
(It’s funny but I had no sense of living without aim, The Day Before You Came) Smieklīgi, bet man nebija jausmas par bezjēdzīgo dzīvi līdz dienai, kad atnāci.
To var teikt arī ABBA-i. Apmēram 10 gadus pastāvēja divi skaisti pāri, neaptverami panākumi un miljoni līdzjutēju. Pēc tam tik pat strauji kā sācies, viss nojuka un apdzisa. Izņemot, protams, mūziku. Žēl viņus.
Līdz šim cilvēki jautā: - Kur slēpās ABBA-s fenomens. Es saprotu tā. Cilvēks ar visām savām dzīves problēmām ierauga šos gaišos skatuves tēlus, divus reāli laimīgus pārus - fantastisku dziesmu izpildītājus. Tam cilvēkam viss liekās tik saprotams un sirdij tuvs, ka aiziet jumts, viņš it kā pats ir uz tās skatuves, izpilda paša sacerētas dziesmas, pats peldas slavā un naudā, vizinās dārgos autiņos, dzīvo luksusviesnīcās un lidinās savās lidmašīnās. Viņš arī visu un visus mīl! Sapnis uz līdzenas vietas par koncertbiļetes, ieraksta un foto cenu.
Mēs, parastie ļautiņi, arī satiekamies, sapriecājamies, sasapņojamies, atskrien bērni, tad rutīna, sajūsma noplok, nervi uzdod un Adieu! Bet! Tas nenotiek visas pasaules priekšā. Tālāk par radiņiem visa tā cūcība neaiziet. Un tomēr uzdodam sev jautājumu: - Kāpēc tā!
Nu, manuprāt, atslēgas vārds ir - gaišās emocijas. Ar šīm emocijām metas bučāt un vēkšpēdus, emocijas dod vaļu ambīcijām un plāniem, bērnu dzimšana ir emocionāla, ligzdas vīšana, naudas skaitīšana ne mazāk. ABBA-s gadījumā plus vēl fanātiska pielūgsme un apdullinoša histērija, kas viņus sagaidīja jebkurā pasaules malā. Bet, kad viss piedzīvots, pārdzīvots un sasniegts, galvā notiek sastrēgums: - Viss ir bijis! Viss ir! Ko tālāk? Tā turpināt trūkst emociju. ABBA un divi pāri tajā nebija izņēmums. Agnetha Fältskog un Björn Ulvaeus šķiroties neesot varējuši iztikt bez psihiatra padomiem.
(Agnetha Fältskog: - When ABBA's career started, everybody wanted to know, what do you think, how long will you stay together. "When will you split?" they asked. Impossible to know. We said we would be together until we were tired of it) Kad sākās ABBA-s karjera, katrs gribēja zināt, cik ilgi mēs domājam palikt kopā. "Kad jūs izjuksiet", - viņi jautāja. Kas to zin. Mēs teicām, ka būsim kopā, līdz piekusām.
Un beigās top šī "The Day Before You Came" (C) 1982 Polar Music International AB (video filmēts Tumba stacijā Stokholmas tuvumā, ar aktiera Jonas Bergström dalību, no lidojuma redzams Årstabron tilts un beigu fragments teātrī "The Chinese Theater" Stokholmā) - pēdējais ABBA-s ieraksts, tik intīms un skumjš. Par vienkāršu sievieti, kura, sastopot kādu īpašo, saprot, cik monotona un tukša bija dzīve līdz šim. Ja nu viss mainās uz labu. Benny Andersson un Björn Ulvaeus gribēja, lai Agnetha Fältskog līdzinātos ierindas sievietei, - ne superzvaigznei, kāda viņa patiešām bija. Šie gribēja, lai dziesma izskan it kā pa pusei runājot, neļaujot izvērst viņas vokālu. Agnetha nebija sajūsmā par tādu interpretāciju, taču laiks pierādīja, ka viss bija pareizi, - dziesma kļuva par vienu no ABBA-s pašām populārākajām uz mūžiem.
Pēc gadiem ABBA-s skaņu inženieris Michael Tretow atcerējās, ka Agnetha dziesmu ierakstījusi pustumsā, studijā visiem kļuvis bēdīgi, jo bija skaidrs, - tās ir beigas. Šo stāstu papildināja sargs Stephen Emms, ka "beidzot vokālo ierakstu, mūsu dieviete noņēma austiņas un svinīgi izgāja dienas gaismā, lai nekad vairs neatgrieztos."
Cilvēki netiek skaidrībā un viens otram jautā: - Kas ir iemīlēšanās, kas ir mīlestība, kas ir šķiršanās? Jā, saprātam tās nepakļaujas. Tas, kas notiek video 15 sekundēs - no 0:49 līdz 1:04 - trīsdesmitgadīgas, caur debesīm un elli izgājušas gaišmatainas sievietes kautri pārdrošās, koķetās acis un smaids iedzen mani mirdzošā izmisumā. Es zinu, cik tagad viņai gadu, es zinu, kā viņa izskatās, kā viņa runā un dzied. Bet šī ir atblāzma, toreiz tā bija pavisam cita sieviete, no kuras joprojām nav iespējams atrauties. Var daudz runāt par katra grupas dalībnieka lomu un nopelniem. Bet gaišā meitene bija viņu dvēsele, bez dvēseles nevar uzrunāt miljonus. Nenoticēs. Dvēsele bija arī vistrauslākā, vēlāk vissabiedētākā un visvientuļākā. Šausmīgi žēl.
Par vienu gan esmu liktenim pateicīgs. Ka man palaimējās piedzimt un dzīvot faktiski vienā laikā ar ABBA. Ja nieka ceturtdaļgadsimtu šurp vai turp, es viņu mūziku droši vien neuztvertu nekādi. Izpaliktu tik daudz skaistu mirkļu zem šīs saules.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru