Situācija sekojoša. Pēc sirdi plosoša skandāla, kad Voltam neizdevās pierunāt ģimeni bēgt kopā, viņš paķer mazo meitiņu Holli un laižās. Mājās tikmēr jau ieradusies māsa, kā arī policija. Zvana telefons.
- Jūs gaidāt zvanu?
(Automātiskais atbildētājs)
- Sveicināti, jūs piezvanījāt Vaitu ģimenei. Lūdzu, atstājiet ziņu.
- Skailer, te es. Pacel.
- Tas ir viņš. Mans vīrs.
- Sākam izsekot telefonu.
- Skailer …
- Numurs 505-177-8987
- Es zinu, ka tu tur esi, pacel klausuli. Skailer.
- Jāuzzin ienākošā zvanītāja atrašanās.
- Dzirdi mani? Atbildi …
Kā es saprotu notiekošo. Volta sieva Skailere, tipiska amerikāņu sieva un māte, tipiski amerikāniski pareizi audzināta, vairāk par visu vēlas dzīvot godīgi, būt lojāla pret valsti un tās likumiem. Tūlīt viņa runās ar aptrakušo vīru, kuru vēl nesen mīlēja, kad viņš bija nabags, žēlojams un kopjams. Taču notika negaidīts, kārtīgai amerikāņu sievai nepieņemams pavērsiens. Volts lauza likteni, kļuva bezkaunīgi rīcībspējīgs un nelikumīgi pasakaini bagāts.
- Volt! Kur Holli?
- Tu esi viena? Policijas nav?
- Nav. Policijas nav. Kur esi? Kur Holli? Volt!
Šajā mirklī Skailerei šķiet, ka radusies iespēja atgriezties pie viņai saprotamas dzīves kārtības. Tas nekas, ka ar meliem. Atliek tikai piedot balsij un mīmikai ledainu stingumu. Bet Volts beidzot vairs attiecībā pret lauleni nebremzē.
- Kas, pie vella, ar tevi ir? Kāpēc tu nevari darīt, kā es saku?
- Kas?
- Tu esi vainīga. Viss dēļ tavas necieņas. Es tev teicu, Skailer. Veselu gadu es tevi brīdināju. Ja stāsies ceļā, - būs ziepes. Tieši kas tev nebija skaidrs?
- Tu paņēmi manu bērnu.
Sieva joprojām viņai teikto neuztver. Dialogā šis paņēmiens saucās - plates maiņa, jo viņai tāpat ir skaidrs, ka bērns ir abu un Volts tam pāri nedarīs.
- Lai tu nāktu pie jēgas.
- Gādā viņu atpakaļ.
- Varbūt tagad tu ieklausīsies. Varbūt tagad tu sāksi draudzēties ar savu trulo galvu. Zin’ ko, tu nekad man neesi ticējusi. Tu nekad neesi bijusi pateicīga par jebko, ko es daru ģimenei: “Ak, nē, Volt. Apstājies. Pārtrauc. Tas ir amorāli. Tas nav likumīgi. Kāds vēl cietīs.” Tu traucēji man, mūžīgi īdot un žēlojoties par to, kā es taisu savu naudu. Pa to laiku es darīju visu. Un tagad … tagad tu izstāstīji manam dēlam, ar ko es nodarbojos. Lai arī es par to runāju un pieteicu tev turēt nolāpīto muti ciet. Stulbā zoss. Kā tu uzdrīkstējies!
- Piedod man.
- Tev! Tev nav tiesību spriedelēt par to, ko es daru. Tu ko … Ko tu vispār par to zini? Neko. Es to paveicu. Es. Pats. Neviens cits!
- Jā, tiesa. Tas tiesa.
Beidzot saklausīja. Iebrauca tēmā.
- Atceries, Skailer. Klausi mani, vai arī beigsi, kā Henks. (māsas vīrs)
- Volt. Saki, kas notika? Kur Henks? Lūdzu. Mums jāzin.
- Tu viņu vairs neredzēsi. Jo stājās man ceļā. Apdomā to. Ģimene vai nu ir vai nav. Stingri ielāgo.
- Volt. Es tikai gribu atgriežamies Holli. Lūdzu, Volt. Tik nāc mājās.
- Man vēl šis tas darāms.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru