Nu, piemēram. Šodien ieraugu, ka kāds pilnīgi nezināms franču user, braucot pa "bāni" divstāvu autobusa pašā augšā - priekšā, nofilmējis fragmentu sava ceļojuma. Un šis ceļa posms liekas tik pazīstams, ka ņemu talkā Google Street View, Inc., lai mana ekskursija pagātnē varētu sākties. Citiem vārdiem, mans vājums visā krāšņumā var izpausties.
Ar ko šis ceļš tik īpašs. Tā varēja būt visparastākā diena. Franču valodas stundas beigušās. Laiks uz mājām pilsētas otrā malā. Un te bija varianti.
Tātad, jānokļūst no punkta B uz A. Ja lauzties cauri pilsētai pa īsāko ceļu, sanāk km 5. Minūtēs 15 - 20 tieku galā. No luksofora līdz luksoforam, no vienas apstāšanās līdz nākošai. Sākam!
Skola.
Lai bāleliņi pareizi tiktu ārā no pilsētas, galvenos mērķus vai virzienus krāso tieši uz asfalta.
Apbūve nepārsniedz piecus stāvus, augstākas ēkas ir centrā.
Ļoti simpātiska ir ielu apdare un seguma kvalitāte. Praktiski neiespējami būs atrast analogus, piemēram, Rīgas Krasta vai Juglas ielai :(
Kā redzam, bortakmeņi ir granīta (kā Vecrīgā), starp tiem un ielas asfaltu iebetonēta bruģa maliņa. Pie mums, kā zināms, asfalts ir līdz pašam bortam.
Trotuāri tiek noklāti ar plāksnēm, bet nekādā gadījumā ne dzelzbetona (no kura pēc dažiem gadiem negaidot izlien armatūra).
Vēsturiski ēkas krāsotas mierīgos un smilškrāsu toņos, taču tradīcijas lauž arī spilgtāki "izlēcieni" :)
Nu, lūk arī mājas.
Apmēram tā īsākais ceļš izskatās no augšas. Tajā nav ne ātruma, ne brīvības, ne plašuma. Nav kaifa.
Tāpēc mājup došos pa garāko - 18 km ceļu, lai arī laika ziņā zaudēšu minūtes 10. Punkti B, C, D, A. Priekšā Pont Grande-Duchesse Charlotte.
Kā jau visi lielie, skaistie tilti, arī šis, braucot pāri, nevar tikt ne aptverts, ne apzināts. Īstenībā tas ir brīnišķīgs. Eiropas Savienības pirmsākumos iecerēts un īsā laikā uzbūvēts, - nes Eiropas nākotnes ideju, un arī fiziski ved uz pilsētas daļu ar daudziem ES kantoriem.
Pirmās ofisu ēkas aiz tilta atgādina vārtus, labajā pusē izcili skaista koncertzāle.
Pa vidu četru km garumā daudzjoslu iela,
apstādīta ar kociņiem, kas, protams, ātri izaugs lieli. Kreisajā pusē tirdzniecības centrs Auchan.
Visa tā godība slaidi izved uz pilsētas apvedceļu, no kura, savukārt, pusstundā var nokļūt gan Vācijā, gan Francijā, gan Beļģijā.
Un, ja atgriežamies shēmā, video vērojams ceļš no punkta C līdz D.
Man, kā padomju produktam, highway kopš pirmās tikšanās 90 gadu sākumā raisa šoku un apbrīnu. Te ir ātrums, drošība un tāda kosmiska labsajūta, jo pa tiem vālējot, vari nokļūt jebkurā Eiropas valstī (pie tam pa ceļa labo pusi :)). Pielej bāku, paēd, paguli un mauc. Pārklājot visu Eiropu ar šādiem "bāņiem", ieguldīts neaptverams darbs. Šo cilvēces izgudrojumu vērtēju augstāk par jebkādām piramīdām, katedrālēm vai debesskrāpjiem.
Esam izbraukuši cauri 2 tuneļiem un franču user pagriež Francijas virzienā, kurp tad vēl. Mans ceļš joprojām ved tepat uz mājām. Shell bija manis visiecienītākais zīmols.
Pašā labajā malā vīd ūdenstornis, kas ļāva ar acīm uzmeklēt manu "guļamrajonu" no daudz tālākām vietām apkārtnē.
Šeit arī nāburgi pamanījušies atsvaidzināt smilšpelēko kopskatu ar spilgtākām fasādēm. Ielas galā jau minētais ūdenstornis.
Dikti pievilcīgi izpaudās ideja, ka laukus "jāielaiž" piepilsētās pēc iespējas dziļāk.
Nu, lūk arī mana "stūramāja". No citas puses.
Un joprojām palieku pie pārliecības, ka izskriešanās pa "bāni" bija skaistākais ikdienas notikums :)
